Kultūras mantojuma foruma rezolūcija

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija kopā ar Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma institūcijām 2010. gada 8.-11.septembrī Rīgā rīkoja 4. BALTIJAS JŪRAS REĢIONA KULTŪRAS MANTOJUMA FORUMU „KULTŪRAS MANTOJUMS – MŪSDIENU IZAICINĀJUMS”. Forumā, kopīgi vienojoties, tika pieņemta gala rezolūcija un četras rekomendācijas. Izvilkums no rezolūcijas:

1. Kultūras mantojums var dot ieguldījumu Ilgtspējības veicināšanā kā arhitektūras resursi, laika pārbaudi izturējušu veiksmīgu risinājumu piemēri, izcilu sasniegumu un labklājības paraugi. Kultūras mantojumam ir būtiska un izšķiroša loma personas mijiedarbībā ar vidi; tas piešķir cilvēkam identitāti un sniedz autentiskuma pieredzi visos tā veidos.
2. Kultūras mantojuma saglabāšana un jauna attīstība ir vienlīdz svarīgas cilvēku dzīves kvalitātei. Arī vēsturiskajai videi ir vajadzīga kvalitatīva mūsdienu arhitektūra un dizains, tomēr tā nedrīkst balstīties uz pagātnes mantojuma iznīcināšanu. Telpiskās vides attīstības principiem mūsdienās ir jābūt orientētiem uz dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, veicinot ilgtspējīgu attīstību un katru jaunu, kvalitatīvu objektu uzskatot par potenciālu nākotnes kultūras mantojumu.
3. Ir svarīgi atzīmēt, ka mantojums ietver gan materiālus, gan nemateriālus elementus un kvalitātes virs zemes un zem ūdens. Lai ilgtermiņā nodrošinātu cilvēku dzīves kvalitāti, atsevišķu mantojuma objektu aizsardzība ir jāpaplašina, ietverot arī vietu, objektu un vispārējās vides ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tādējādi kultūras mantojuma aizsardzībā svarīgs ir ne vien vietas vizuālais aspekts un tās estētiskā izpratne, bet arī visi faktori, kas veido šo vietu, piemēram, attiecības starp cilvēkiem un vidi ir tikpat svarīgas kā racionāla un saprātīga resursu izmantošana. Mūsdienīga izpratne par kultūras mantojuma integrēto koncepciju ir jāpopularizē un jāveicina visās mūsu reģiona valstīs.
4. Mantojums ir neatjaunojams resurss, kura autentiskums ir viena no svarīgākajām vērtībām. Autentisks objekts sniedz ticamu informāciju un rada konkrētai vietai raksturīgo atmosfēru. To nav iespējams sasniegt, imitējot vēsturiskas formas. Visu periodu kvalitatīvi uzslāņojumi, pat atsevišķu elementu zudumi, bojājumi un dabisks nodilums, ir sava laika liecība un kultūrvēsturiska vērtība. Pilsētas līmenī viengabalainība ir svarīgs rīks vēsturiskā veseluma un salasāmības aizsardzībai un saglabāšanai. Viengabalainība un autentiskums kopā veido lielāku un mazāku pilsētu un apdzīvoto vietu vēsturisko nozīmīgumu.
5. Nepārtrauktajā straujo globālo pārmaiņu procesā un ekonomikas svārstību apstākļos mēs izmantosim visus esošos līdzekļus, lai saglabātu un stiprinātu reģiona identitāti un kultūras vērtības turpmākajām paaudzēm. Mantojuma vērtības ir rūpīgi jāņem vērā, apsverot esošos attīstības izaicinājumus, piemēram, siltumnīcas efekta gāzu samazināšanu, energoresursu taupīšanu un citas metodes ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai mūsu sabiedrībās. Baltijas jūras reģionā jāpastiprina esošie un jāmeklē jauni sadarbības instrumenti kultūras mantojuma saglabāšanā, kas spēj dot stabilitāti un garantiju izsvērtai rīcībai ilgtermiņā.
6. Telpiskās vides kvalitāte vienmēr atspoguļo sabiedrības attīstību – kultūru, zinātni, ekonomiku, demokrātiju un sociālo dzīvi. Mēs aicinām valstu valdības aktīvāk iesaistīties kultūras mantojuma aizsardzībā, lai ilgtermiņā to darbības stiprinātu vietas atmosfēru un pievilcīgumu un nodrošinātu apdomīgu reģiona attīstību.

Pilns rezolūcijas teksts latviešu valodā.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: